Pēc meteorologu domām, 2026. gada pavasara sezona, domājams, būs ārkārtīgi mainīga un varētu būt viena no nestabilākajām nesenajā vēsturē.
Uzsvars tiek likts nevis uz katastrofālu raksturu, bet gan uz ļoti dinamisku klimatu ar asām pārejām: īslaicīgiem siltuma periodiem, pēkšņu atgriešanos pie ziemas apstākļiem un kombinētu plūdu un agrīnas ugunsgrēku aktivitātes draudu. Šo tendenci izceļ gan meteoroloģiskie dienesti, gan klimata analīzes.
2026. gada pavasara nestabilitātes iemesli
Šo ainu rada vairāku apstākļu kombinācija. Maiga un mainīga ziemas laika apstākļi ir atstājuši seklu sniega segu, kas varētu ātri izzust līdz ar pirmajiem siltajiem pavasara periodiem. Tomēr atmosfēras augšējos slāņos saglabājas auksta gaisa masa, kas izskaidro biežās svārstības: vienu dienu pozitīvas temperatūras un kušanas ūdeņi, nākamajā — sniegs un ledus.
Globālās klimata pārmaiņas pastiprina šo efektu: cikloni un anticikloni maina savus ceļus, un laika fāzes mainās ātrāk. Tāpēc prognozētāji ir piesardzīgi: tā vietā, lai teiktu “visa sezona būs silta/auksta”, viņi runā par “gaidāmu virkni strauju pārmaiņu”.
Marts: Maldinošs siltums un īslaicīga aukstuma atgriešanās
Martā var būt vairāki tā sauktā “viltus pavasara” periodi — kad dažas dienas saglabājas aprīlim raksturīgā temperatūra, bet pēc tam strauji tuvojas aukstā fronte. Tas vienas līdz divu dienu laikā pēc relatīvi komfortabliem apstākļiem novedīs pie pēkšņas temperatūras pazemināšanās, sniega, apledojuma un vēja brāzmas.
Aprīlis: Apvienoti plūdu un ugunsgrēku riski
2026. gada aprīlis var vienlaikus radīt divus pretējus draudus. Vietās ar ievērojamu sniega uzkrāšanos, agrīniem un intensīviem plūdiem, lokāliem dārza gabalu, zemu vietu un pagrabu applūšanas gadījumiem. Vietās, kur sniega sega bija minimāla, sausas zāles, gružu un vējainu apstākļu dēļ līdz mēneša vidum var sākties agrīns ugunsbīstamības periods.
Šī risku pārklāšanās ir pamatā izpratnei par šīs sezonas “neparedzamību”: dažās vietās ir grūtības ar ūdens apsaimniekošanu, savukārt citās jau ir noteikti ierobežojumi ieiešanai mežainās teritorijās. Dārzniekiem un māju īpašniekiem tas nozīmē iepriekš pārbaudīt drenāžas un ūdens novadīšanas sistēmas, vienlaikus novācot sauso veģetāciju un gružus savu īpašumu tuvumā.
Maijs: aukstuma un priekšlaicīgas karstuma viļņi viena mēneša laikā
Sinoptiķi prognozē aukstā laika atgriešanos maija sākumā ar nakts salnām un ilgstošām aukstām lietavām, īpaši ziemeļu un centrālajos reģionos. Mēneša otrajā pusē iespējami īsi, bet intensīvi karstuma viļņi, temperatūrai esot tuvu jūlija temperatūrai.
Tas radīs sarežģījumus lauka darbos un stādu audzēšanā: augi var tikt bojāti aukstuma dēļ, pēc tam ciest no augstas temperatūras un izžuvušas augsnes. Pilsētu teritorijās pēkšņa aukstuma un siltuma periodu maiņa palielinās slodzi transporta sistēmām un medicīnas pakalpojumiem, īpaši dienās, kad siltais gaiss veicina smoga un alerģisku reakciju palielināšanos.
Šādas prognozes, iespējams, pielāgojot laiku, mērķis ir šāds:
Ilgtermiņa prognozes nesniedz precīzu datumu katram konkrētajam nokrišņu daudzumam. Tomēr vispārējais scenārijs — biežas un pēkšņas laika apstākļu izmaiņas, plūdu un agrīnu ugunsgrēku kombinācija, kā arī svārstības martā un maijā — ir diezgan konsekvents, un to apstiprina sezonālās analīzes Austrumeiropā.
2026. gada pavasaris, visticamāk, būs viens no kontrastainākajiem pēdējos gados, un tie, kas to uztver nevis kā biedējošu brīdinājumu, bet gan kā atgādinājumu būt elastīgākiem un uzmanīgākiem pret sevi un savām mājām, gūs labumu.
Ko varam sagaidīt Latvijā?
Sinoptiķu jaunākās prognozes liecina, ka, sākot ar pirmdienu, Latvijā turpinās valdīt pavasarīgi silts laiks – debesis rotās vien neliels mākoņu daudzums, nokrišņi netiek paredzēti, un teritorijā pūtīs pavisam lēns dienvidu puses vējš.
Pirmdiena un otrdiena aizritēs saulainos un sausos laika apstākļos, vienlaikus saglabājoties lēnam vai mērenam dienvidu, dienvidrietumu vējam. Naktī uz pirmdienu teju visā valsts teritorijā termometra stabiņš noslīdēs līdz 0…-5 grādu atzīmei, un tikai jūras piekrastē laiks solās būt nedaudz siltāks – tur sagaidāmi 0…+2 grādi. Savukārt otrdienas naktī gaisa temperatūra vairs nebūs tik zema, svārstoties robežās no -2 līdz +2 grādiem. Dienas laikā, saulei spoži spīdot, gaiss iesils līdz +8…+13 grādiem, lai gan atsevišķās vietās Latgalē un piekrastes rajonos temperatūra būs nedaudz zemāka – no +6 līdz +9 grādiem.
Trešdienas naktī saglabāsies skaidrs laiks, taču, sākot jau no rīta stundām, no rietumiem pakāpeniski palielināsies mākoņu daudzums, tomēr kopumā laiks saglabāsies sauss. Arī vējš turpinās pūst lēni no dienvidu puses. Naktī gaisa temperatūra pieturēsies -1…+2 grādu robežās, bet dienā tā nepārsniegs +6…+11 grādus, vienīgi piekrastē būs par kādu grādu vēsāks.
Lasi vēl: Liene Atvara atklāti par pārdzīvoto: “Es nezināju, kur būšu pēc pāris nedēļām”
Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būtiski nemainīsies – saule mīsies ar mākoņiem un būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Turklāt gaisa temperatūra gan nakts, gan dienas stundās saglabāsies pozitīva. Brīvdienās Latvijā ieplūdīs vēl siltāka gaisa masa, un pastāv reāla iespējamība, ka atsevišķās vietās termometra stabiņš var sasniegt pat +15 grādu atzīmi.
Kopš marta sākuma līdz pat 8. marta pēcpusdienai kopumā ir reģistrēti 16 novērojumu staciju diennakts siltuma rekordi. Šis netipiski siltais gaiss arī ļoti strauji kausē uz zemes esošo sniega segu. Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega kārta ir izzudusi pavisam, taču visbiezākais sniega slānis joprojām saglabājas valsts austrumu daļā – piemēram, 8. martā Dagdas novērojumu stacijā sniega segas biezums sasniedza vēl 28 centimetrus.
